Vēl viens reliģijas kritikas jautājums ir tas, ko reliģija uzskata par garīgo slimību. Ticības ārstniecība un tās visnežēlīgākā forma — ļauno garu izdzīšana (eksorcisms) — vairākos vēstures posmos bijusi tradīcija.
Ričards Daukinss savā grāmatā „Savtīgais gēns” darināja jaunu terminu „mīms”, lai aprakstītu informācijas vienības, kuras tiek nodotas kultūrā, līdzīgi gēniem. Vēlāk viņš lietoja šo terminu esejā „Prāta vīrusi”, lai skaidrotu reliģijas ideju noturību cilvēku kultūrā.
„Reliģiskās ciešanas ir gan patiesu ciešanu izpausmes forma, gan protests pret patiesām ciešanām. Reliģija ir apspiestās radības ilgas, bezsiržu pasaules sirds un dvēsele ne-dvēseliskos apstākļos. Tā ir opijs tautai.” (Kārlis Markss)