| Autors: www.delfi.lv, |
| Redaktora vērtējums |
 |
|
| Lietotāju vērtējums |
 (1 vote) |
|
Pabeidzot pārbaudes lietu, Tiesībsargs Romāns Apsītis atzinumā norādījis, ka Latvijā spēkā esošais karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpj cilvēka pamattiesības – tiesības brīvi paust savus uzskatus. Tas arī ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
Šis atzinums skatāms kontekstā ar iepriekš izskanējušo un šodien noraidīto Rīgas domes ieceri ar laiku noteikt par obligātu Rīgā arī privātpersonām svētku dienās pacelt Rīgas pilsētas karogu. Valsts karoga pacelšana veicina patriotismu, vēsturiski nozīmīgu notikumu atceri un personu godināšanu. Tomēr stingri reglamentētā karoga pacelšanas kārtība un paredzētās soda sankcijas ierobežo indivīda iespēju paust personisko attieksmi pret konkrēto notikumu, tādējādi ierobežojot indivīda brīvību. Karogs atbilstošā noformējumā jāpaceļ vismaz 11 dienas gadā, pretējā gadījumā var tikt piemērots naudas sods līdz 50 latiem. Ar karoga pacelšanu personas pauž ne tikai savu personīgo viedokli par attiecīgiem notikumiem, bet arī politiskos uzskatus. Tādējādi karoga pacelšana ietilpst personas tiesībās brīvi paust savus uzskatus. Valsts, uzliekot pienākumu personai pacelt valsts karogu noteiktajās dienās vai gadījumos, iespējams, liek personai rīkoties pretēji savai pārliecībai. Turklāt daudzi savrupmāju īpašnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, kuriem ir fiziski grūti pacelt valsts karogu, atzīst, ka karoga izkāršana viņiem visbiežāk saistās ar bailēm no iespējamā soda, nevis ar patriotiskām jūtām. Karoga kā valsts simbola lietošana vai nelietošana neapdraud valsts vai sabiedriskās drošības intereses, tiesu varu un tās objektivitāti, kā arī nerada personu veselības un dzīvības apdraudējumu un neaizskar citu personu cieņu un tiesības. Valstisko un nacionālo patriotismu nav iespējams veicināt piespiedu veidā. Šāds pienākums nekādā veidā nevar veicināt demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšanu, jo darbojas kā piespiedu represīvs mehānisms. Turklāt apšaubāma ir arī Latvijā noteiktā administratīvā soda pamatotība un samērīgums. Arī likumā paredzētās izmaiņas, kas vairs neuzliktu par pienākumu 16. februārī un 24. februārī privātpersonām pacelt karogus pie tām piederošajām ēkām, būtiski nemainīs situāciju. Citu valstu pieredze liecina, ka karoga pacelšana pie privātpersonām piederošajām ēkām nav noteikta ar likumu un ir brīvprātīga - šāda prakse ir Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā. Savukārt Lietuvā karoga pacelšana noteikta tikai trīs dienas gadā, un administratīvie sodi noteikti robežās no apmēram 2 līdz 12 latiem. www.delfi.lv http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23735255 2009.04.01 pl.16.05
|
